abner jay! 

nu lai tev aizmirstas ka piedzimi tajā dienā. 

tiešam ak kungs

nu ko tu atkal zūdies labāk jūdzies
tev pulēts galds pil krējums salds
ādā gludums stiklains spīdums
uz vienas sveces divas daktis
divas liesmas netop viena

ko satraucies ko plīsti
ko tek pa vadiem kurš tur atkal traucē
ņem aizdrīvē to sūci ak nātrīte nu jā
to nevar tā tas muskulis tam apnicis
ar ko lai ārstē nezinu labrīt labrīt

jo visu cauru nakti dzimstu klimstu
zem sviesta maizes šķēlē zem
rijības un siekalas un ožas
es pogai pieķeros un ciet
lai pastnieks klauvē iet

lai bungā īsto paroli tu esi garām
mirdz rasā atmirdz pēda basā
plīv bura uguns arī viņu tura
un dziedi kamēr veras
es ceru tikai ceru

* * *

vī vī old vaverlī

staigā tik ap aku nebeidz riņķi
un stāsti man cik ūdens labs
pat rādi varavīksni man
kas piešūta pie fraka

 met ar acīm konspirēts es esmu
es arī māku slepi glūnēt
ja bārda nebūtu tad smīniņš
lūpu kaktiņš iečomotu

aha tev teiciens sālīts
kā no matroža pa trapu
kāpj lejup plīvo lentes
kapu tantei balle miris brālīts

nu stāsti vēl es neklausos
var nomainīt pat plati
ir forša muzīka bet knapa
un piedodiet es dzimis laukos
kur irma?

* * * 
ko melš nav kauns

iet tante atirst paštote

nāk židels piešuj klaču
zirgs neklausās tik auļo tālāk
vējš neskatās tik svilpo ausij garām
plīv krēpe sit pa seju
ka pušums tur kur trulums

es gribu lakot nagus
es gribu izskatīties smieklīgs
es gribu tādu degunu
lai nebūtu vairs lielīgs

bet tante nāk jau atpakaļ
no tirgus un no pīlītes
un tevi piekauj klauns
lai nekad vairs nava kauns
ko resnā sieva melš par mums
pat zirgs to neklausās deg aizauļo vai prom?

* * * 

kai taukum   

(dzejolis veltīts - eritrejā kauns tev būtu beidzot.                                    visu cieņu !a par ko?)

kā tev šķiet nē nu saki
tundra vai kūdra stepe
kas labāk peļķe tajā varde
plūme upē zive aug
izaug liela noveco
vai labāk krāt tik taukumu

tu dikten gudra
skaitīt māki rēķināt
varbūt vēl aprēķināt pat
izskaitļot un dalīt
paņemt lielāko un pigu
ka tik uzkrāt taukumu

un to tu proti redzēju
vētrai pateikt kušu puta
ak tu ziepe saujā sāle
ka tik puķei nesabradāt
visus puķu rūķus
kuri vāc tev taukumu ik nakt

un tā tālāk pa to taku

* * *

lī hjūzs
teica viņš ei vecīt nosirmo lūdzu
pa vienu nakti fiksi smaidot
tā kā smilga decembrī
par prieku visām spārēm bizmārītēm
klusām lauku ārēm vērdot
čigānkatlam klinšu aizā

ko tu gan domāji no rīta sakot
ko miegā redzēji vai tiešām
tas bija veikals pilns ar precēm
vai tikai pludmalē tev žilbinošu smilšu
to nosirmo atbildēs gaidot par prieku

ei onkulīt dreboša lapiņa ķirsī
mazais melnais lī hjūz pardon
sit plaukstas un pieturi šlipsi
vēlāk nomet žaketi lec
jumpin judy ka slapš

kur upes ietek jūrā kur
glābēji pulcējas krastā
kur sāļš pār muguru tek miegs
tur tev nekad vēl nav bijis
tāds prieks