šķiet tas bija žigu žou
profanācijas procesa fināls. ar raudašanu viņam neveicās, tik vien kā
pašnāvnieka cilpa vairs ciest nespējīgo lūpu pārtecēja siekala. tur
nebija vairs nekādu depresiju pazīmju. žigu žou bija beidzis liesmot savas gribas zilajās ugunīs. viņš sēdēja kā maza mīksta pelēka pelnu čupiņa, pakļāvīga ikvienam vējam, vai lorelī pēdējai
izelpai ar kuru viņa aizpūtīs prom vecā, un ka mēs visi domājām,
bezbailīgākā, viscietākās gribas un drosmes pilnā ceļinieka piemiņu.
tik vienkārši, tik nesatricināmi. jā, jau redzu kā kaut kur tālu kalnu ziemeļpusē, sāka stīgot pret debesīm tekošais dūmu strauts. paldies. lorelī bija tik uzticīga kā toreiz saviem maldiem, kuros sapinās ikviens kuru viņa satika kāpjot pēdējo reizi lejup no īstenības..
lorelī lorelī - aiza dvesa
priežskābe aizlija dvesmai
lejup no īstenības
siu siu siuī
https://soundcloud.com/zeino/
tik vienkārši, tik nesatricināmi. jā, jau redzu kā kaut kur tālu kalnu ziemeļpusē, sāka stīgot pret debesīm tekošais dūmu strauts. paldies. lorelī bija tik uzticīga kā toreiz saviem maldiem, kuros sapinās ikviens kuru viņa satika kāpjot pēdējo reizi lejup no īstenības..
lorelī lorelī - aiza dvesa
priežskābe aizlija dvesmai
lejup no īstenības
siu siu siuī
https://soundcloud.com/zeino/
