un tās nebija nekādas personiskās intereses
jpcik &mizīt vien kolomeja sarkanbrūnā
rau viņa skatās atkal un atkal un elpo tik tuvu
gaida kad paskatīšos tai acīs bet nē- esmu slīpēts
kā
nav kafijas laiks ciepa vēl maldās skaistajos brikšņos
slīd sviedri pār deniņu pulsu viņai ir karsti tik ļoti
ka aizmirsu čigāņu rakstību tā pēkšņi
tagad jāiztiek skumjiem un lūdzošiem žestiem
tā