tā bija (asins)

pāršķirties vēl vienā lapā 
pilns putekļu sarkanā gaisa 
ar damaskas aklumu acīs 
tā nebiju gribējis nākt 
 sausa upe ne manis 
liesmojas neziņā asins 


 * * * 
kailene šķērsu aiz gaisa 
ķer savu matraci nācis 
strutainās atmiņu blāzmas 
kur mēs varētu mīlēt vēl īsti 
 klusējos klusējos lūdzu 
dzindzinos auskarā tavā 
paskatos pāri pār pļavu 
saskatos sen jau tur nācis


 * * * 
gribēju lauzties caur krūmiem 
 sanāca vēlreiz tāds prieks 
 rauties pavadā pušu 
trīcēt pagalmā atmirdzēt puķē
 kur vēl izpilēt lāsei no mirgas 
tur elpot elpot par tevi 


 * * * 
no raudnenes pāri lidz rietam 
pilns tas tesmenis mans 
šļaugana valoda mana 
drāžos pa turku līdz slāvam 
vakar iegriezu kājā jau bija redzamies kauls 
kliegt nekliegt dies visu redz 
i tevi pat ja nezinu vārdu 
ā sauc mani šurp vēl viena nelga 
vēl vienu brucekli izkaptij manai 
pārtapt šlīkšņā līdz vēmienam atkal 
 un rīts


 * * * 
 piedodiet man taa sarkanaa zeme jau lidz luupaam taa gribas pienu lidz pierksti meemi un shkjelmis skolotais gluunja liidz vardei jee pelekam vilkam noriet pariet aizrietet taa grib vien ciet tu esi rits tu esi savs savadais kliriigais klusums jel naac un atbildi man ko vel kurmet savads ir mulsums no tavas dzislas pret klinti

atnacu tevī bez audas laimigi skalojos rauda laisme un laisve ir inde kluset pret tevi ne esme rītu celšos nav spēka nerājies lūdzu nav manis nav naudas šodien nav naudas kaurum laisme ir šķērsa bezgaligs sakarsis pienas iebiezē ašņis sulojas gārsa cik vēl mīlēt lai tu nesistu nācis