viens divi viens

pa ceļu gāja divi
pa ceļu gāja divi
viens atskatijās
pa ceļu gāja viens

dienasgramata

… un nevar būt ka manī vēl arvien ir tik daudz ērkšķu tik maldinošu mazu un smalku vizeklīšu kas ir tik durstīgi tik līdz pieskaras. atkal augusta sienāžu simtsbalsīgais koris vakaru rāmums rētainas debesis maziem spalvu mākonīšiem laukos nobriedusī labība.
augusts parasti bijis tāds poētiski radošs - veixmīgs. tad parasti izdodas bez lielas piepūles. bet ne burbuļojoši priecīgs drīzāk skumjš laix. tajā it īpaši nav gribējies cirst kokus ne puķes noplūkt pat jau stāvus kalstošo zāli nepļaut. lai viss paliek kā ir. augusts kad ceļi vilina kad tālumi liekas silti tuvumi kad kājas rod mieru ejot jo grants tik pazīstami pieglaužas pēdām. kad grāvmalas ir mierinošas mājas kad veldze dvēselei ir asaras acīs. laix kurā es kļūstu dīvains…
…bet ne tā kā ziemā.ziemā sevi neredzu nepazīstu… kaut arī tas nav visprecīzāk sacīts - tagad ir laix kurā es sevi redzu! un tas ir noslēpumaini mūžigas vērtības pusnojausts tuvums…

..tāds kā atmiņu kīno. un atkal no tā drīz iziešu.metīšos lielajos viļņos un pa lielajiem viļņiem meklēšu krastu. mazliet pasāpēšu sevi un jūs. aiziešu līdz bērnības ozoliem un bērnības pilskalnam lai tad tajā agri no rīta sagaidītu jaunu vēl tiko dzimstošu sarkanām gļotām kā mazuli klātu sauli. kā to bērniņu neaizsargāto - bet tik ļoti gaidīto…

..tad priecāšos. ja sanāx. ja spēšu ja nespēkā ļaušos asarām par savu tik bieži aizmirsto sirdspuxtu. cik truli sāp kā tumšojas acis... neredzu neredzu… kā aizput jūsu balsis bet drīz pavisam drīz būs saullēkts..es ceru. 6.augusts 2006.

bija tā un būs tā. vai varde?

nez vai dzīvo peles peleponēsā
un kā ar vardēm man gribas jautāt
paga vardes tak ir arī zaļas vai ne
kā ir zaļš rumāniski aha nezinat gan

es arī īsti nezinu bet nojaušu
pagājušo nakti nikolajs man dikti palīdzēja
kā jau ceļinieku aizbildnis iedeva zeltu
nē tas nav nekādas leģendas

patiešām paīstam pārliecinājos pats
zelts kuru nikolajs dod ir īsts
tapēc nu varu doties uzzināt
ir vai nav peleponēsā peles

vēl man ir doma nu ja nikolajs svētīs
apskatīties kā sirakūzās kukurūza aug
pēc visa spriežot pēc pieredzes tātad
tur varētu saldāka būt nekā pie burg en bresse

tur pie sirakūzām vispār viss ir kudī labāk
ne tikai saldāks karstāks noslēpumaināks
tur vispār ir mūžīgais augusts ik dienu
ik dienu tur savu dzimeni svinu

kā jau jūs protams sapratāt
man ir speciāls plāns uzzināt
visu par vardēm un pelēm un kukurūzām
tātad ja nikolajs svētīs un andrejs nepaliks blēdis

jāpadomā kas vēl man bij sakāms
jāatdod parādi jāuzcep zive
jānobučo govs jāparunā ar mammu
un jāpiezvana memorijas kundzei vai ne ruu (?)

ko tik visu nedomā vakara krēslā

ēzeļa samtainais purniņš grieķiete vakara krēslā
caur manām ribām pret tevi neprasot iegribai pielīp

un klusums no pirtiņas sirmas vibrē kā telefondrāts
atkal uzausis mēness siseņi lēkā ap tevi

vēl mazliet un robeža atradīs mani

guļot pie miruša strauta

grieķiete iemirdzas liesmo bet klusē
ja varētu ietu es ciemos pie viņas

varbūt ribas laimīgi smiesies
un neliks man šķobīties mutei

tavam ēzelim purniņu noskūpstīt vēlos
kamēr vēl esmu šai pusē


Sandanski - Kulata


Jō! Diena ir kruta! kamēr visadas pažobeles un nevārnas murmuļojas. Ta nu tik ar īkškiem uz priekšu! būs vai nebūs martā marta brīnumi martai. kaut vai arī martam marta brīnumi...stradāt, tag tik strādāt. ha a kur? polarajos tuksnešos jeb kādā kompjūterizētā salā? (tādu salu tur nemaz nav daudz.) vai varbūt salas zvejniekmeitas labajā ausī iedžinkstēties ka viņai vairs ne baile, ne daile neliks ik vakaru tik depresīvi raudzīties jūrā ka līdz šim? vai labāk būt par uti viņas matos ja ne puķuzirni...? un pasapņot, tā pa īstam iemigt uz mēnesi un aizdoties tur tajās pļavās pēc pļavu labumiem.zumm un izskanot apspiestam vaidam aizplīvot kā taurenim starp klintīm pie tevis. miegā? nu jā pagaidām miegā.hmm bet vel jau laiciš i..un ta jau matīs jaa bet Diena un Daiena ir forša ..arī tu Ruu un Raiena..!

p.s uzmanieties no rudiem cilvekiem! viņi ir burvji un vispar bīstami. arī ja laipnu vaigu rāda. nekaitiniet viņus, ka neielej indi jūsu vēnā, tad gan degs. nošaujiet viņus vai sadedziniet, nolamājiet, pirms atkal ko labu gribat viņiem teikt, nodariet viņiem ļoti daudz sāpju pirms turat par viņiem īkšķus un nopaijājat pieri. izdzeniet viņus no sevi,s no savas zonas pirms vēliet skaistus ziemassvētkus un parbaudiet pamatīgi - vai tiešām viņi nav nožēlojami nelieši. jūsu mīlestības un uzticības necienīgi. pazemojiet visu priekšā - jo viņi to varot izturēt- sitiet- viņiem nesāpot! citād degs jums vēna... citād degs jums vēnas!
jo pērtiķis pie tavas mājas neslaistās tāpat vien.. ak dārgā cielava kur tava balss?
kaut kur baigi velk caurvējš paskat vai tev nav dvēselē šķirba
phe

esmu kuce

domāju likumus atnāca šķitumi tik silti kā kaķi
murrā miglu piepildās kabatas pelavu vien
glūn caur tumsu mauro maucību vaislību
visdrīzāk jau melus glaimus šausmīgu cūcību
baisāko vājprātu tādu līdz kaulam

izkusu siltumā piedevu visu meli piedeva man
draudi un ņirgas pārmaiņus klusums un mīļums
izmetu visus riebīgos kaķus uz ielas
eju svētkos tos apsveikt palika reāli labāk
kabatās ātrāk pelavas krājas ka prieks

ik reiz kad atveru muti izplūst nāvīga gāze
pat aušvicā neprata izdomāt tādu kā es
ticiet man esmu kuce smilkstu un kožu
tad raudu par likteni savu kā filmās
domāju aiziet klosterī nosprāgt bet nespīd

jo gribu mīlēt tik stipri kā ienīst
un visiem jau stāstu ka protu ka sanāk
slienainas glūņas sauc tiešām tev sanāk
baigais kaifs izdodas dzīve kad draugi tā glaimo
bet kaķus kaķus atspārdīt vajag jau rīt

nu jā ruu

pārliecinājos par pretējo pārliecos
mirstošai govij lēni dziestošai miesai
kā lētai tai upei caur mani kas plūst
kā orfejs ar dziesmu pār eiridīki
siltumu siltumu lūdzot vēl vienam dzejolim
un tad tvaikot pret tavu ak kungs zilgano gaismu
cerībā izkļūt no šausmīgās alas jau rīt

arī tu viņu satiki ruu

okei arī es satiku viņu
šķielaci kaulaino glūņu čigānu tirgū
zagļu krogā pie letes tik tukšu
tik nevienam vairs nederīgo vien
pļerkstošu niekus un tēlojot vēl
jaunu spriganu čali kāds nekad
nekad viņš vairs nebūs vien
spēle ar ēnām kurā tam veicās

arī tu viņu satiki toreiz
dīkdieni plukatu ar kuru tik retais
vairs runā ko nopietnu tiešām
visdrīzāk kad ņirgajas viņa
neglītajā sejā raustot aiz bārdas
kā tādu pamuļķi izsmieklā
dēvē un novēl suņiem par
graužamu kaulu par kaltušu vientuļu
koku ko apmīzt jeb iespējams
vienkārši paiet tam garām
it kā tas nebūtu cilvēks

un es to novērteju
es redzēju tevi kad gāju no
no viena sirds kambara otrā
bēgot no zivju asinīm aukstām
kuras ikdienu vairojās manī
redzēju bēgot no tā ko saskati tu
redzēju rītausmā mostoties kapos
kuros dievs vijoli spēlē lai
vēlreiz tevī būtu tā drosme
veco zagli paņemt pie rokas
it kā tas tiešām būtu vēl cilvēks
tik vien neko vairāk pa īstam
novēlu neatvadīties lai kas arī būtu
tad kad tu būsi projām uz savas
vientuļās salas vai arī tad
kad viņš neatnāks vairs

salas

es varētu nosalt ja gribētu
tik ļoti man apnikušas tās salas
kurās ik nakti pavadām drebot
gaidot un viļoties sevī

šie nolādētie neziņas arhipelāgi
izmisumu un nespēka jūrās
ik nakti mēs kliedzam viens otram
cik ļoti viens otram neesam

man vairs nav iedvesmu sīknauda
kuru izmainīt valodas bodē
ir tikai sals un netīra gaisma
kārtējie ķeburi dvēseles mālā

starp mums rozēm runājot

man rāda ka tavā zemē ir pērkons
izlādes plusi starp mums
atmosfēra virs jūras
mirguļo bezmiega naktī

kamēr dzīvoklī visu nakti
bez mitas bauro kaķis un
somu puisis murgo par sampo
vēlos lai neatnāk ziema

vēlos būt jau ceļā
starp katāniju un kalupi
der arī miegā

un visu dienu uzmest aci
veikt triangulāro monitoringu
visas meteoziņas par tevi
pierakstot pierē ar grumbām
p.s. tātad ja pētu laikaziņas, jau dodos

* * *
man jau tā likās
ka rozes pa īstam uzzied
decembrī tā uz saulgriežiem

jūs teiksiet dubļi varbūt
ņifiga kolka kuul
un cik jums gadu

pardon cūku aizbildni
zinu jau rīt es smiešos
un raudāšu arī par tevi

ruu visu zin
un drosmē pārspēj
pat žannu no arkas

neticiet? pagaidiet martu
tad būs tad tik būs joki
būs silti zaļos palodzēs loki

ar zušiem uz augšu

mans kaķis ir ļoti māņticīgs
visu dienu sēdēja pie loga
un gaidīja tevi

mani putni ir fanātiķi
tik uzticīgi kā lūpas kas
cieši sakniebtas sit dusmai

bet manas rozes ir žēlsirdīgas
kad sakalst
tad trauslas

tikai atslēga nē
tā izvēlas upi
un ar zušiem uz augšu


* * *

nu kur atkal pazuda ka nevar
vēl taču nesalst un nesnieg
vēl manī augusts karpās kā
eskavātors vai zirgs savās zarnās

bāc kaut es uzsprāgtu augonī
izlītu strutās ja asinīs nē
kur vēl tā iekrampēties kā restēs
kad viss ir tik gaistošs pat naktīs

cik viss ir pārejošs mirklis
tātad var mīlēt un melot
vienalga dzīvojot tevī vai nē
stiepju rokas un izplēšu atmiņu lauskas

ko ar viņām man darīt
šķiet visu tev atdevis esmu
tik atslēgas protams vēl nē
jo viņas guļ atvaru dzelmē

visas durvis aizcirtām sevī
ko vairs atslēgas līdz
ja sirdī un istabā caurvējš
vien redzēt kā jūra viļņojas prom

nav grūti saprast kas notiek
atceries es to rakstīju toreiz
katrs burts ir apaugļots lāstam
lūdzu lūdzu tos neatkārto

varētu dzejoļus nerakstīt vairs
varētu aizmigt pavisam


* * *
kad noskaidrojas rūgtums
apaļš kā ķīnas ābols tuvums
vai mārtiņa kapi austošs mulsums

cik dienu kurmet pērnas lapas
ko neredz mūsu šķībās acis
vai paklupiens un atkal rīts

apsēsties un mānīt putnus
vēl dienām fantazēt par tirgu
pār daugavu ar zirgu

no maniem rēgiem atraugāties
tad nomizot tev kartupeļus
pirms iekāpt ratos liesmainos

un saskaldīt vēl visus matus
un apmainīties bizēm
velkot kvadrātsakni gadiem

tu saki mēnesis ir martā
es trencu zirgus krastā
kad lūkosim ko darīt vēlāk