esmu kuce

domāju likumus atnāca šķitumi tik silti kā kaķi
murrā miglu piepildās kabatas pelavu vien
glūn caur tumsu mauro maucību vaislību
visdrīzāk jau melus glaimus šausmīgu cūcību
baisāko vājprātu tādu līdz kaulam

izkusu siltumā piedevu visu meli piedeva man
draudi un ņirgas pārmaiņus klusums un mīļums
izmetu visus riebīgos kaķus uz ielas
eju svētkos tos apsveikt palika reāli labāk
kabatās ātrāk pelavas krājas ka prieks

ik reiz kad atveru muti izplūst nāvīga gāze
pat aušvicā neprata izdomāt tādu kā es
ticiet man esmu kuce smilkstu un kožu
tad raudu par likteni savu kā filmās
domāju aiziet klosterī nosprāgt bet nespīd

jo gribu mīlēt tik stipri kā ienīst
un visiem jau stāstu ka protu ka sanāk
slienainas glūņas sauc tiešām tev sanāk
baigais kaifs izdodas dzīve kad draugi tā glaimo
bet kaķus kaķus atspārdīt vajag jau rīt