arī tu viņu satiki ruu

okei arī es satiku viņu
šķielaci kaulaino glūņu čigānu tirgū
zagļu krogā pie letes tik tukšu
tik nevienam vairs nederīgo vien
pļerkstošu niekus un tēlojot vēl
jaunu spriganu čali kāds nekad
nekad viņš vairs nebūs vien
spēle ar ēnām kurā tam veicās

arī tu viņu satiki toreiz
dīkdieni plukatu ar kuru tik retais
vairs runā ko nopietnu tiešām
visdrīzāk kad ņirgajas viņa
neglītajā sejā raustot aiz bārdas
kā tādu pamuļķi izsmieklā
dēvē un novēl suņiem par
graužamu kaulu par kaltušu vientuļu
koku ko apmīzt jeb iespējams
vienkārši paiet tam garām
it kā tas nebūtu cilvēks

un es to novērteju
es redzēju tevi kad gāju no
no viena sirds kambara otrā
bēgot no zivju asinīm aukstām
kuras ikdienu vairojās manī
redzēju bēgot no tā ko saskati tu
redzēju rītausmā mostoties kapos
kuros dievs vijoli spēlē lai
vēlreiz tevī būtu tā drosme
veco zagli paņemt pie rokas
it kā tas tiešām būtu vēl cilvēks
tik vien neko vairāk pa īstam
novēlu neatvadīties lai kas arī būtu
tad kad tu būsi projām uz savas
vientuļās salas vai arī tad
kad viņš neatnāks vairs