mūc

dirsā manas ragaviņas
mežs un vītols aizšalc garām

atnāk laime atzog vārdus
paklanos aiz pieraduma
\
skatos visos niekkalbjos
viņi pavasari sola

izdziest divrindīte lūpās zilbe glātus nesaprot
atnāk māmuliņa mīļa asins pil no žagariņa 

mūc

* * *
aa
atturiet būt un mēs būsim
sitiet visus muus pušu ar
puki ar smilkti pēdējo pirmo dzē

pasaki man to tu nē
visupēdējo pirmo mīlu
neticu divreiz sacitam nē
mieru dod pļava un vējš

atnāca šķavas milzīgais tu
labāk nebūtu rakstījis tev
zinātne baro aptēsto barus
ne pieredze dvēsele  nedzīvo tajā

Bulgārija

v