piektdiena, 2011. gada 25. novembris

Testamenti
liec mani mierā lepnība
atkāpies skaudība
nerādi laipnību savu
es redzu tev cauri kā logam



es iemācos klusēt
laiks pelavas vētī
pērnās lapas uz galda
lai nākotni svētī

tik lūdzu par tevi ak kamolīt
neatrisi vairs vaļā
teci teci uz pilnību jā
tik garš vēl tev ceļš

neklausi vairāk nevienam
nedali smaidus pa jokam
paņem pie rokas dzīparu savu
un avotā skaidrojies rītam

es tepat vēl palikšu
tikai viņpus tās milzīgās upes
pagaidām tiltu nevienu par to
sāpēm un dusmībai nepāriet

raisies dzīpariņ
riti kamolīti
neizslīdi pavedien

aka neizžūsti
nepievil mani
neraudi govs

zīmē ikonu
raksti sevī
vēstuli Viņam



es turēšu
pateicībā
tur var