svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Jēkab
paldies par vēstuli jēkab
lasīju vairākas reizes
pārsūtiju arī mazajam žiperim
kad būšot mājās tad lasīšot
zini viņam pēdējā laikā nav viegli
bet to jau tu zini
brīžiem īpaši no rītiem reibstot galva
bet tā jau nekas galvenais ka dzīvs
gaida kad satiks tevi pa īstam
es arī gaidu kad varēšu doties ceļā un satikt tevi
nemaz tik tālu jau neesi ja labi ieskatās var redzēt
no tiesas!
p.s.
un vēl jēkab
gribēju vaicāt kā man labāk darīt
tā kā tu iesaki vai tā kā man liekas ka iesaki
zini pēdējā laikā es mēģinu nepārprast
tāpēc arī prasu piedod es atkārtojos
bet tu jau esi pieradis klausīties
kā šalko manas asinis kā riņķo molekulas
no nezin kur uz mūžīgo tagadni
es nezinu jākab es jautāju
un iemāci mani neklausīties sevī
par to ko tu man toreiz rakstīji
uz ceļa aiz aiz lidostas no rīta
bet
jēkab kā tu domā
luize izķepurosies?
es nezinu neko vēl viņai neesmu uzrakstijis
viņa vēl it tik maziņa bet mācās pazīt jau tevi
viņa tik ļoti priecāsies kad dzejoļi nāks kā piens
no gotiņas tesmeņa tikko atnesušās gotiņas tesmeņa
balts tīrs putojošs pilns prieka un sirsnības

parunā ar viņu viņa drīz nāks es netraucēšu
tepat būšu
labi?


(ai nu tu zini
ak kaut es varētu raxtīt un raxtīt
rotaļāties ar vārdiem un ielikt visu kas nāk ir plūst zibsnī atspīd veldzējas mierojas neatkartojas kad pirmreizība nepiemin ļaunu un neplēš nieres un asinsvadus vēl šaipus durvīm tavā tuvumā galdam altāra tuvumā ar krūtīm pieskarties upei un neredzēt neredzēt atkal baiso kuģi jā
kad visi kapilāri čalo zumm sisina kaa siseņi grieķijas robežā un riešas kā asara pateicībā
ēst no gana rokas un ņemt viņa vārdus lidojumam mājup mājup mājup tik ļoti ka)
taa ja