Irgas
man izdevās veiksmīgi piezemēties
kamēr citi netika prom
no tās nolādētās salas
es jūs varētu pamācīt
svētā ekzipeŗī vārdiem ka
ejot taisni uz priekshu
tak nevar aiziet nekur
un pat ne tālu
vēl es varētu pamācīt jūs
visādās dzejās un dejās
dažas tiešām pieprotu labi
visādus maģiskos trīsstūrus taisīt
nu protams ka mīlas
lai būtu ko pakārt kaklā
tiem nudien ir okultas spējas
pat lizete juris un anna
tika parauti gaisā uzreiz

ticiet uz svēto ekziperī viņš zin!

* * * 
tā ir dikti bīstama štelle
kad man vārdi nejēgā bārstas
kā tiko ārzemēs irusī krelle

tu vari pamainīt stilus
pat izlikties riktīgi modē
tas kas notiks nebūs vairs viļus

kamēr es piedrujā vēstuli muģī
un kādu piemēru minu
meitene ķīnā potīti mežģī

vai arī kad sadegu asinīs zaļš
pie vienas vai otras upes
no rīta tiešām koks lapās vēl skaļš

bīstami bīstami jā
iespējams pārdos tevi kā lelli
protams ka amērikā

no manis neko nav iespējams noslēpt
viss ko uzrakstu vēlāk notiek pa īstam
un nevar ne izkost ne izplēst

man patiešām ir bailes
reģis briesmīga nasta
bet kad tik vairāk tev dailes

piemēram es zinu visu
pat to ko tu aplami domā
gribēji pēli dabūji cisu

* * * 

nu ko tu kūņājies tīsties
tu esi redzams tu esi redzams

sviedru lāsītes mirdz
tad lēni iesūcas domās

režģojas taisnojas
iztvaiko spirtā

tu esi rūdzis putojis
izkāsts un izdzerts

tu esi sajusts kļūmīgās kājās
tu esi nopirkts un pārdots

sargāts azotē turēts
izkritis izlijis nesasmelts

tuvāks par redzi aiz tās
negaidīts tāpēc ka mājās

* * *
grēmas pārgāja un es atkal varu kafiju dzert
droši izmeklēt labākās arābu šķirnes
pačamdīt paošņāt apbrīnot turzu
pat mēģināt saburtot importa vārdu
tiešām atkal bez riebuma dusmām un bailēm
ka sirds kā trumulis nolaidīs tvaiku un aizsvīdīs brilles

tev tak arī tagad ir šķērmi
jo muļķītis biji nudien tevis žēl
kaut kas labs un iespējams godīgs tev bija
pa gabalu šķita pat bailīgs iespējams jā
gluži vēl bērns kurš nezin ko darīt ikreiz
kad naktīs līdi pār sētu un ilgi lavījies ēnā

jā nu mēs pasmaidam abi un uzvāram kafiju vēl
tēlojam īstos kas prot pareizi tasīti turēt
un uzslavēt lielisko šķirni ikreiz
kad pieminam pēdējo nakti bez lietus
kurā ķērām viens otru aiz jaunības ēnām

tā notiek- tu saki atbildu- nedur tik vēnā
ko nu?

* * * 

par dažiem procentiem tev taisnība
tik nostājies uz glumā ceļa
un meties aulēkšiem tur prom

un melo visu ko vien var
par spīti sev jo iesākts jau
neviens lai nemēģina glābt

ja atnāk prieciņš paņem to
tas nemaksā neko nekam
jo skaisti cēli izvaro

un kauns ir tiem kas nesaprot
kur laime sākas aiztek prom
tik vainīgi ka redzēja