ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris



un viņas izvēlējās palikt brīvas. visi ciema ļaudis tajā rītā, ar harēma verdzībai paredzētajām meitenēm devās uz klints virsotni. dziedāja vislīksmākās Rodopu dziesmas. un tad meitenes leca aizā. pa divām, pa desmit, trīsdesmit sadevušās rokās, visskaistākajos tērpos un rotas aplikušas...

no gaiķieša trāķietī

no plazmas kakla dzīslā
caur desmit dzemdēm miegā
iznirt tevi sastapt..
(turpin.sek.)

tu vari piedzimt maitā

kuce kaucošā un putna piens
tu guli zivju ikros liesmu mēlēs gaidi
uz lauztiem mugurkauliem guli
vēl siltām cerībām ar trāķu meitenēm no klintīm
tu lēc - sadodies ar viņām rokās
un dziesmu dziedot aizās lēc

tu ej gar robežām kur beidzas prāts

mirdzi vecenīšu pieru grumbās
tu esi viņu krūšu pienā
kas jaunavībai ziedots
tu skaties viņas acīs
un sašķīsti pret klinti


(turp. sekos.)