Kronos

iesmeldza kreisajā ciskā
jā tur viņam jaunie medību lauki
jaunas vēl neizlaupītas pļavas
nesagrautas klintis un neizvarotas upes

visur citur jau viņš ir bijis
pirms dažām dienām atkal atvilkās šurp
posta un vaimanu pilnajās vietās
pagaidām tup maita vecajā graustā un lūr

cietsirdīgais dzelžaina aprēķina pilnais
nezināmās izcelsmes neaizdzenamais
mednieks kurš mani gadu desmitiem vajā
visu priekšā pazemo izsmej un piekauj

nelūgtais zaglis kurš uzglūn no muguras
ložņa starp ribām gūžu mijkrēslī slēpjas
tad uzvaroši lec sprandā kā jātnieks
un trenc mani dusmās un lāstos uz slazdu

kur man aizbēgt un drošībā būt
pat papēdī ceļgalā viņu piemin ar bailēm
tik zem salauztā lieveņa maza vardīte slēpjas
tik ļoti vēl viņu pasargāt gribas

kad viņš visu būs sagrāvis tad
mēs ar vardīti bēgsim
ielēksim artērijā un airēsim prom
un ceru ka viņš mūs nepanāks vairs