no puškinielas

šauļu-1 puškina-1

elīnai
tu varētu
es pārziedētu

piedzimt reņgē
izlasīties cemmē

piesiet ka neaizbēg
kreimene bitei

* * *
māte ar nēšiem
pleci kā mildai
lakatiņš tīrs
stipra stipra
tu man

tavas rokas
ap mani
ozola miza
stipra stipra
tu man

es tev rakstu
no peleponēsas
stipru stipru
vēstuli rakstu
un debesīm plēšos

* * *

līvai
glāzes es nomazgāju perfekti
ja mācetu ko vairāk
tad es tev novēlētu kaut ko zilu
piemēram iesētu lavandu
kādus desmittūkstošu akru
bet to kad izaugšu liels nu ja

tā jau mēs te uz tās grīdas
lasām main rīdus ik rītus
tā jau forši tik ziema
izvēlies krāsas
es mīlu vienu
baltu tad zaļu
sarkanu kaut ko
iekš brūna
kā matisons teica-
nepaliec sūna
atceries
dūna(!)

* * *

sinu (s)vaba dus? naba?
raivītim
tik skrieties tavos zelmeņos
lekt korē polku igauniski krievam
tas nav slikti patīk man ko niekus
eiropiski netulkojas vabadus

vai čukurs alunāns ko līdz
skābas atmiņas par purvu
iedzert pustoni ar ēnām
un iedurties ar zivīm mēmām

tu spēlē diksonu es kārtis
vēl manī cūku gani snauž
tu saki atvērts akords nigers
es cepu kartupeli ekers

ja būtu siltāks ietu pļavā
meditētu jumta naglā
lai dakstiņš nenokrīt
jo nevar zināt kas būs rīt

tur kaut kur pakrūtē
un dziļāk
zaļi balta vardīte
tik skaisti igauniski lec

plekk igauniski bleķis

* * *

kauties gribas

nekrāc belmondo tik skaļi
nav te nekāds splendid palace
nav nekāds kīno kimono drīzāk
ka lekšu un speršu pa face

pasaukšu nigerus visus no plates
vecus resnus un stiprus kā rums
tie tev ar bleķeni gāzīs pa galv
belmondo ko vēl labāku novēlēt jums

tiešām no sirds
nav žēl
ko nu tur
tikai negrabsties sapnī gar viņu