guziņā dusēt

iekodies rītausmai spārnos un cērties līdzi
palūdz tai cielavai zīlītei knābītī vietu
zem viņas spārniņa guziņā dusēt un ļaut
lai austrumi atmirdz tev brillēs kad kliegsi
kad nespēsi tālāk
re kā dzenītis kaļ tavā sirdī pēc tārpiņa
nekusties nebiedē viņu
bet ļauj

 7.feb. skrino. bolgaria



 * * *

kā milzīgs bruņurupucis tālumā atkāpjas kalni
savas ķepas un galvu ievelkot brunajos karpatu plecos
tik strauji ka pārtrūkst telefonvadi kā dzērves aizšautie spārni
pavasara dubļos mērcas to gali žļarkst smadzenēs piemiņu foto

kas tad atkal puisēn ar tevi
tu čigāņkatls stepes vidū
ārprāts kas tev par krampi

uz atvadām kaujam pa aitai
uzadām zeķi un turpinam rūsēt
saviem mīļumiem cauri

bet tad kad būs diezgan vai parīt
man jāskrien lasīt dzejas un ogas
iespējams mājup jo perdele plīvo dūmakains logs

( iespējams lēnāk ka par mani un aitiņas pēdējo asiņu strūklu}


28.feb. cluj napoc-oradea.


* * *
caur manu pieri šauļi vēl kratās
meitene netup vairs eglē
kur tagad šļācas kuilim tā sēkla
dzejniekam jāzin atvemjot resno
sponsoru laicīgo piemiņu pelnus vai
vēlvienā pirdienā tēmējot zalvi
taisni par robežu antonam acī
lai vēlāk (pēcāk) man pasaka paldies
kad aklumā čamdīs sev blakūm bet nebūs
es vismaz centos kas bija tas bija
bet tu? kurkums ne tēja no zeķes
atkal tup meitene eglē un doma
visadas muļķbas sevī
ka šķībs paliek kritiķis
lūrot caur manu ribu
meklējot kautkādu visuredzošo pentium aci
kā viņu pareizak gribēt
bē

16.feb. 2012. vai kads jums tur gads..
skrino. bolgaria


* * *
saproties toreiz
irlavā gulēju
ceļgals iepuvis bija

ar karstu kartupeli
un medu uz krūtīm

ārstēju plaušas

tagad gribas pazīsties pienu
vēl sagrabstīt dienu
savu vardīti paķert

saproties slimums
nevaru salasīt tevi
čamdu ar pirkstiem

atceros kož tavas utis
pirmīt vēl sapnī
irlava guļot

lūdzu vēl padzerties
piecelties palīdzi
sēdus lai redzu pa logu

kā vītoli liecas
kad izkūpi leišos
ar pirmo rasu no rīta

šķīstī rokas no slimības manas
neatver muti nav gaisa
nebrauc ciemos irlavā labi

12. feb. 2012
ruenski manastir. bolgaria. skrino


* * *
neka nebija tīrasiņu kuce pieglaudās ribām
atkal pludo pludinas pārplūst
pieķeras iesnas kuce iekožas stiprāk
tik ļoti vēl pastrebties no tavas saujas
iešņaukt melus kā pavasari līdz aknām
un izplaukt pimajā lapā pirms tevis
pirms kāpura pirms nelaikā augļa
kaut vai aiz mizas un dzelmes bez vizas
pat ja tu atdzisīsi kā varde kā zivs

pat ja uz iekšu plaukt saņemsies dūšu

negaidi mani kaut mīlēsi  riešus
siekalām šļakstot kā salūtam nicā 

re še tev cepure mana
ņem tici visdārgāko dodu

3. feb. 2012. Sofia.