un vēl
vai tad tava dvaša nesalūza manas elpas smirdīgajās dūņās
cauro zobu vēl smirdīgākajos sēravotos no pūstošu sakņu pekles
cik reizes jau tu noversies lai pateiktu ka visa mana uguns
ir barota ar nešķīstām oglēm un zagtu malku
pat šmurgulis zeņkis ostups to zin jo kas ta viņam
ne jāmīl ne jārunā pat ne jābučojas kaut derētu gan
viņš vēl tik plikiņš bizo starp rabarberiem un gliemežus ēd
ak laimīgais viņš vēl nezin par ko izaugs ja izaugs
bet man ko atliek darīt man es taču neizaugu
jo nav jau nekādās dzejas tikai tas ar ko piemanīt glūņu
izpiržot dvēseli kā ganiņš redzot gotiņu miglā
iedomājies es šorīt tik ļoti brīnos kapēc jūs neguļat
kapēc esat izbēguši tām siltajām miega dzemdēm
it ka būtu piedzimuši it kā redzētu gaismu un spētu būt paši
kapēc jūs tik agri klīstat ap tirgu gar upi un muldat
par visu to maucību no kuras ne sūda nezinat
ja man pietiktu dūšas un būtu kaut kripata žēlsirdības
jei bogu izsauktu ātros lai savāc un atved pie manis
varbut tad no 37tā kalibra aortas varētu pārpumpēt to glumo šļuru
kuru mēs visi strebjam no rītiem neatjēgušies dienai
un aizvērtu manu smirdīgo muti uz mūžam
jo es redzeju dakteri sapnī viņš teica -jau nāku
paslēpties salā ietīties melos aizvērties dienai
es nāku pret sevi un apmulstu šļakatās šķīst
jo nav nevienas skaistākas vietas par tevi
nē tur nav stikls nē tas nav atspulgs
tikai sastindzis spārns
siltumu gaida
neko citu vairs neredzam
gaidam kad aprasos balss
aiz laika salauztai lūgsnai
es nezinu kas ir vēl svarīgāks
par visu to ko nevajag
iespējams parastie sīkumi visi
bet iespejams enģeļi redz
tavu roku
p.s ja sanāks parunāšu ar viņiem lai pieskaras tai
iespējams dzirdēs iespējams atcerēšos ko solu
tas nav nemaz tik
sarežģīti dzirdēt vienu no diviem dzirdēt
to kluso pirms dārdoņas
redzēt tavu tik noskumušo vaigu
ka manī uzvirmo kapilāru -tieši tagad
pateikt ja neiekodīšu lūpā
cik mazsvarīgas ir manas velmes saprast tevi
cik svarīgi neaizmirst - pateikt vienreiz pa īstam
un klusēt iesēt un gaidīt
aplaistīt un gaidīt un aizmirst ko darijis
neatcerēties neko ko darijis
aiziet un palikt paklupienā
pret slieksni
tu pārrakstīsi visas ikonas sevī
un tu brīnīsies kā viss ir tik dzīvs
un es drīkstēšu aizmirst ko solīju
un sarunāsim ka nenoskumsi pirms tam..
tev ir pilnīgi viss lai nebūtu nekā lieka
jā sper kaut vai akmeņus sit kaut gaisu bet neskumsti!
žēlojies cik uziet brēc kliedz lūdz palīgā bēdz un steidzies šurp
lēc aizās un karpies kalnā bet neskumsti!
dari visu nedarot neko spēlē teātri bet neizrādies
un atbrauc ciemos paskaties acīs govij un iedod tai buču..
un labi būs
vai tad tava dvaša nesalūza manas elpas smirdīgajās dūņās
cauro zobu vēl smirdīgākajos sēravotos no pūstošu sakņu pekles
cik reizes jau tu noversies lai pateiktu ka visa mana uguns
ir barota ar nešķīstām oglēm un zagtu malku
pat šmurgulis zeņkis ostups to zin jo kas ta viņam
ne jāmīl ne jārunā pat ne jābučojas kaut derētu gan
viņš vēl tik plikiņš bizo starp rabarberiem un gliemežus ēd
ak laimīgais viņš vēl nezin par ko izaugs ja izaugs
bet man ko atliek darīt man es taču neizaugu
jo nav jau nekādās dzejas tikai tas ar ko piemanīt glūņu
izpiržot dvēseli kā ganiņš redzot gotiņu miglā
iedomājies es šorīt tik ļoti brīnos kapēc jūs neguļat
kapēc esat izbēguši tām siltajām miega dzemdēm
it ka būtu piedzimuši it kā redzētu gaismu un spētu būt paši
kapēc jūs tik agri klīstat ap tirgu gar upi un muldat
par visu to maucību no kuras ne sūda nezinat
ja man pietiktu dūšas un būtu kaut kripata žēlsirdības
jei bogu izsauktu ātros lai savāc un atved pie manis
varbut tad no 37tā kalibra aortas varētu pārpumpēt to glumo šļuru
kuru mēs visi strebjam no rītiem neatjēgušies dienai
un aizvērtu manu smirdīgo muti uz mūžam
jo es redzeju dakteri sapnī viņš teica -jau nāku
paslēpties salā ietīties melos aizvērties dienai
es nāku pret sevi un apmulstu šļakatās šķīst
jo nav nevienas skaistākas vietas par tevi
* * *
paskatāmies vēlreiz pa kreisinē tur nav stikls nē tas nav atspulgs
tikai sastindzis spārns
siltumu gaida
neko citu vairs neredzam
gaidam kad aprasos balss
aiz laika salauztai lūgsnai
es nezinu kas ir vēl svarīgāks
par visu to ko nevajag
iespējams parastie sīkumi visi
bet iespejams enģeļi redz
tavu roku
p.s ja sanāks parunāšu ar viņiem lai pieskaras tai
iespējams dzirdēs iespējams atcerēšos ko solu
tas nav nemaz tik
sarežģīti dzirdēt vienu no diviem dzirdēt
to kluso pirms dārdoņas
redzēt tavu tik noskumušo vaigu
ka manī uzvirmo kapilāru -tieši tagad
pateikt ja neiekodīšu lūpā
cik mazsvarīgas ir manas velmes saprast tevi
cik svarīgi neaizmirst - pateikt vienreiz pa īstam
un klusēt iesēt un gaidīt
aplaistīt un gaidīt un aizmirst ko darijis
neatcerēties neko ko darijis
aiziet un palikt paklupienā
pret slieksni
tu pārrakstīsi visas ikonas sevī
un tu brīnīsies kā viss ir tik dzīvs
un es drīkstēšu aizmirst ko solīju
un sarunāsim ka nenoskumsi pirms tam..
tev ir pilnīgi viss lai nebūtu nekā lieka
jā sper kaut vai akmeņus sit kaut gaisu bet neskumsti!
žēlojies cik uziet brēc kliedz lūdz palīgā bēdz un steidzies šurp
lēc aizās un karpies kalnā bet neskumsti!
dari visu nedarot neko spēlē teātri bet neizrādies
un atbrauc ciemos paskaties acīs govij un iedod tai buču..
un labi būs
