kušu
iegriez pirkstā kumēdiņ
tas sazinkasparto
tu foršais ielāpiņ uz iegribām
kuš mazā vardīte kuš kāpostiņ
skrap tur tevī tek un tad
jau iztecina bērzu sulā ieraugā
kamp vēl
bet paskaties kur var
kur slaidi bēgu miegumam
es vienmēr prasu tirpoņai
tik izslīd vien caur pirkstiem
nieks
bet tas nekas
klūp kušums atkal aka
čum sienāži jau ka zaļš
tik labas tur tās raspodiņu vietas
še bet tu atdod
kad nāks
kā man tas kalējs taisni acīs bļauj
ku mells un spīdīgs čiki čiki
aiz kalna kaukas i
kā es to zin?
goss iemaunas un izslej ragus
man tēss nāk dārzā
stāda jaunu pīlēģi
un izrok mīkstus mālus
kad sāpēs ceļgali
tad liks uz tiem lai izvēlk
tad samīl mūsu dārzu visu
acīm pelēkzilām
vecām vecām debeszilām
goss akal iemaunas
un nu man jāiet saka viņš
ir pilna debess piena jau
vispirms vajg labi atsperties
vislabāk jau pret ribām
ar kreiso aizāķē pie sirds
un labo dūri sit pa nierēm
un palēkā ar abām ja tev salst
virs urīnpūšļa tur tā mīksts
bet skretuļus un šitās plēkas
asinsvadi kuņģa plēves laikam
kad šņauksi degunu tad
noslauki no ancuka ka tīrs
ja labi paveiksies mūs dakters atradīs
ko?
* * *
kur nu vēl konkrētāk
es tik tev saku ka miers
gulošs tauriņš ka ne aizkars plīv
neredzami elektrība plūst
tikpat neradzami kā asins vēnā
arī Sēna Parīzē plūst
neredzami
no manas klaviatūras tavā monitorā
ielīst ikona gaisma
viens vēl tur čammājas
pērnie kartupeļi vai Kants
ej nu sazin vārds pašķir smilgāju
un iebrien upē
un miers
iegriez pirkstā kumēdiņ
tas sazinkasparto
tu foršais ielāpiņ uz iegribām
kuš mazā vardīte kuš kāpostiņ
skrap tur tevī tek un tad
jau iztecina bērzu sulā ieraugā
kamp vēl
bet paskaties kur var
kur slaidi bēgu miegumam
es vienmēr prasu tirpoņai
tik izslīd vien caur pirkstiem
nieks
bet tas nekas
klūp kušums atkal aka
čum sienāži jau ka zaļš
tik labas tur tās raspodiņu vietas
še bet tu atdod
kad nāks
* * *
man tētiskā man tas kalējs taisni acīs bļauj
ku mells un spīdīgs čiki čiki
aiz kalna kaukas i
kā es to zin?
goss iemaunas un izslej ragus
man tēss nāk dārzā
stāda jaunu pīlēģi
un izrok mīkstus mālus
kad sāpēs ceļgali
tad liks uz tiem lai izvēlk
tad samīl mūsu dārzu visu
acīm pelēkzilām
vecām vecām debeszilām
goss akal iemaunas
un nu man jāiet saka viņš
ir pilna debess piena jau
* * *
kundalinivispirms vajg labi atsperties
vislabāk jau pret ribām
ar kreiso aizāķē pie sirds
un labo dūri sit pa nierēm
un palēkā ar abām ja tev salst
virs urīnpūšļa tur tā mīksts
bet skretuļus un šitās plēkas
asinsvadi kuņģa plēves laikam
kad šņauksi degunu tad
noslauki no ancuka ka tīrs
ja labi paveiksies mūs dakters atradīs
ko?
* * *
kur nu vēl konkrētāk
no visām spraugām šķirbām sūcas
murdoņa smirdoņa bailes
varbūt tur kāds purina ābeli
bet nepamana ka tā
ir gleznota uz sienas
sarkanā cerībā liesmo
tomēr nokrīt
divi augļi zeltā
un ripo no viena kakta
uz otru pie tevis pie manis
liec viņus kabatā neēd
ņem līdzi
neatdod nevienam tos
es prasu kā viņus sauc
kāds vārds ir tam kas apklust
nokaunās paslēpjas atkal gleznā
un noraud atkal pār tapetēm otā
iesūcas sakalst bet tu
atver logu un elpo
aizdusā piekūstot
čukstot un lūdzot
bet viņš tik gar upi
pašķir smilgas un prom
pagaidi mazliet es redzu kuģi
un dīvainu šausmīgu sapni
* * *
es tik tev saku ka miers
gulošs tauriņš ka ne aizkars plīv
neredzami elektrība plūst
tikpat neradzami kā asins vēnā
arī Sēna Parīzē plūst
neredzami
no manas klaviatūras tavā monitorā
ielīst ikona gaisma
viens vēl tur čammājas
pērnie kartupeļi vai Kants
ej nu sazin vārds pašķir smilgāju
un iebrien upē
un miers