to ka

par to ka muļķis
nemuļķojas nepiesvilpots viņam vējš
ne acu atvert gļotās zilbe slāpst
es citus nezinu caur tauriņu uz liesmu

bet gribas acī pirkstu iebāzt
ienirt ausu gliemeznicā klusi
caur nāsīm atkauloties  jēlam
un visu mutēs iekliegt - nāve  ir

un vēl viens pantiņš neuzraktīts
deg ugunīgos iksos  mūsu miesā