mūc

dirsā manas ragaviņas
mežs un vītols aizšalc garām

atnāk laime atzog vārdus
paklanos aiz pieraduma
\
skatos visos niekkalbjos
viņi pavasari sola

izdziest divrindīte lūpās zilbe glātus nesaprot
atnāk māmuliņa mīļa asins pil no žagariņa 

mūc

* * *
aa
atturiet būt un mēs būsim
sitiet visus muus pušu ar
puki ar smilkti pēdējo pirmo dzē

pasaki man to tu nē
visupēdējo pirmo mīlu
neticu divreiz sacitam nē
mieru dod pļava un vējš

atnāca šķavas milzīgais tu
labāk nebūtu rakstījis tev
zinātne baro aptēsto barus
ne pieredze dvēsele  nedzīvo tajā

Bulgārija

v

banjara song teej

manai lācenei

vēl trīsreiz zaurējoties šaubai nāsi
tad pievienoties gatim glāzē rīt
bet tur jau čigāni nāk klusi

klusi mīļie pliki vasariņā
pliki kailenei par godu
kurksti nelaimei par godu

iztriec sāpi celjaa skarbā
iztriec atmiņu no zoda
cik var zagt lai nepiedotu

manā gultā vārtās laime
aa haidē aidē draugs
aidē haidē rumak manu

es ar tevi sprauslas dalīt
es ar tevi zāli grauzt
es ar tevi lopkautuvē

čigānringla mana mīļā
nekaunos no elektrības
cieši iekrampējos zālē
 
stepē modīsimies atkal
stepē modīsimies atkal
stepē modīsimies atkal

gaiķis

gaiķis aiziet pakaļ vīnam
jaunai nāvei jūsu matos
trīsreiz divi draugi
pasacīja šausmas
kā lai ticu rītam tagad
lūdzu nenāciet man klāt

gaiķis blandās vārtrūmēs
gaiķis kapeiciņu slauc
kaut vai vemdams pienu slāpstošs
teiks viņš visām avīzēm
kaspar piedod žīdu bodēm
nenopirkšu lašmaizītes

viņas zinu kur tās dod
pilsētā aiz mentonas
divi arabi no rīta
mūs ar lieni pabaroja
mums tur tagad baigais dīls  
arī sospelā nudien
 
atmet ūsas ieķer ķezā
atnāc ciemā mūsu fermā
mēs tur tevi izguldīsim
ēzelīšu pērnos salmos
skaisti zeltainos un mīkstos
vietas labākas nudien tur nav

rīt būs saldinātas aprikozes krūkā
parīt marats zapti vedīs
rišeljē man travku dos

mūsu sile gaužām lepna
gaiķis līksmo pajoliņš
gaiķis zin cik maksā zeme

sevi izguldīšu smiltī 
nedraugus pa vējam
atnāks kristus prasīs sejā
man būs jūsu sirdsapziņas!

to ka

par to ka muļķis
nemuļķojas nepiesvilpots viņam vējš
ne acu atvert gļotās zilbe slāpst
es citus nezinu caur tauriņu uz liesmu

bet gribas acī pirkstu iebāzt
ienirt ausu gliemeznicā klusi
caur nāsīm atkauloties  jēlam
un visu mutēs iekliegt - nāve  ir

un vēl viens pantiņš neuzraktīts
deg ugunīgos iksos  mūsu miesā